Ikšķiles novada pašvaldības priekšsēdētājs Indulis Trapiņš ir sniedzis savu viedokli par uzsākto administratīvi teritoriālo reformu Latvijā. Viņa  paustais ir lasāms “nra.lv” publikācijā “Ikšķilieši dumpojas pret novadu reformu” (Antra Gabre, 4.04.2019.)

Ikšķiles novada pašvaldības priekšsēdētājs Indulis Trapiņš ir sniedzis savu viedokli par uzsākto administratīvi teritoriālo reformu Latvijā. Viņa paustais ir lasāms “nra.lv” publikācijā “Ikšķilieši dumpojas pret novadu reformu” (Antra Gabre, 4.04.2019.)

APTAUJA. Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš ir sašutis – kāpēc vajag sagraut novadu, kas spēj sevi uzturēt un attīstās? Tāpēc iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties aptaujā, kas notiks no 9. maija līdz 11. maijam. Pašvaldība vēlas noskaidrot, vai iedzīvotāji grib saglabāt savu novadu vai pievienoties citam ©Oksana Džadana/ F64 Photo Agency

Nepieciešamība turpināt administratīvi teritoriālo reformu Latvijā tiek pamatota ar nevienlīdzības un cilvēku diskriminācijas mazināšanu, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgākas iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam saņemt labus pašvaldības pakalpojumus. Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš uzskata, ka reformu nevajadzētu steidzināt. Ikšķilieši tiks aicināti piedalīties aptaujā par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā Ikšķili pievienotu Ogres novadam, un Ikšķiles novada dome ir pirmā, kas no vārdiem ir ķērusies pie darbiem.

Pašvaldība no 9. līdz 11. maijam rīkos iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju nostāju: ir jāsaglabā novads vai vairākums tomēr vēlas atrasties cita novada paspārnē. I. Trapiņš uzskata, ka reforma pasliktinātu dzīves apstākļus Ikšķilē un novadā, bet vismaz pagaidām iedzīvotāji ir indikators, kas ļauj noteikt, vai viņiem patīk pašvaldības darbs. Ikšķiles novadā iedzīvotāju skaits pieaug, piecu gadu laikā tas palielinājies par apmēram deviņiem procentiem. Bērnu un jauniešu skaita ziņā šis novads ir līderis, krietni apsteidzot kaimiņus – Ogres novadu un Salaspils novadu. Pašvaldībā īsu brīdi nebija rindu uz vietu dārziņā, bet nu atkal sāk veidoties. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits turpina pieaugt. Pieaugums ir vidēji 200 iedzīvotāju gadā.

Ikšķilieši sevi pozicionē kā ģimenēm draudzīgu vietu, kas vairāk vērsta nevis uz ražošanas attīstīšanu, bet drošu, zaļu un atpūtai piemērotu teritoriju. Vietējie iedzīvotāji dodas strādāt uz Rīgu un Ikšķilei tuvākajām pilsētām. Pašreizējā nodokļu sadales kārtība iedzīvotāju ienākuma nodokli atstāj tajā pašvaldībā, kurā cilvēks ir deklarēts, arī, ja viņš strādā pavisam citas pašvaldības teritorijā. Tāpēc iedzīvotāju ienākuma nodoklis paliek Ikšķilē, kas ļauj nodrošināt dzīvošanai nepieciešamo infrastruktūru, sākot no bērnudārza vecuma iedzīvotāja līdz senioram. I. Trapiņš neizlokās – jā, novadā tiek radīti labvēlīgi dzīves apstākļi cilvēkiem, kuri kopā ar ģimenēm nevēlas dzīvot lielās pilsētās, bet dodas turp strādāt.

Ikšķiles novads ir pašpietiekams, attīstās un iegulda līdzekļus, lai veidotu un nodrošinātu iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus. Turklāt Ikšķiles novads dotē citas Latvijas pašvaldības ar savām iemaksām Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Šogad iemaksāts 1,1 miljons eiro. Ogres novads savukārt saņem dotāciju no jau minētā fonda, tātad tiek uzturēts. No pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām.

I. Trapiņš ir nobažījies, ka reformas rezultātā atsevišķo novadu līdzekļi saplūdīs vienā katlā Ogrē un turpmāk Ikšķiles novada attīstība tiks bremzēta vai būs ļoti vāja. Viņš piekrīt, ka valstij ir jāpalīdz tām pašvaldībām, kurās ir mazāk iedzīvotāju, ir grūtāk radīt jaunas darba vietas. Ikšķile to vidū nav.

Savukārt daži Ikšķiles novada deputāti aicina sasaukt novada iedzīvotāju kopsapulci par novada pievienošanu citiem novadiem 16. aprīlī Ikšķiles tautas namā. Kā jau visur, arī Ikšķilē absolūtas vienprātības nav.

Publikācija pieejama šeit.

Avots: www.nra.lv (Antra Gabre, 04.04.2019.)