Dzīvokļu īpašnieku kopība un tās kompetence.

Dzīvokļu īpašnieku kopība un tās kompetence.

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā – tā ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas saistīts ar dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem (atsevišķos Dzīvokļa īpašuma likumā paredzētos gadījumos lēmuma pieņemšanai vajadzīgas 75% un pat visu 100% dzīvokļu īpašnieku balsis).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta otro daļu, dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus var pieņemt šādos veidos:
1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē);
2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā;
3) citādi savstarpēji vienojoties.

 Kopsapulce

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.

Jāatceras, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce nav lemttiesīga.

Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā. Ja dzīvokļa īpašniekam nav iespējas piedalīties kopsapulcē, viņš var rakstveidā kādu pilnvarot sevi pārstāvēt. Pilnvarā obligāti jābūt norādītam pilnvarojuma apjomam.

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs. Visi dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi noformējami rakstveidā – kopsapulces protokolā. Protokolā noteikti jānorāda balsu skaits par katru pieņemto lēmumu. Kopsapulces protokolu paraksta kopsapulces vadītājs un protokolētājs.

 Aptauja

Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
Ja lēmums tiek pieņemts aptaujas veidā – dzīvokļa īpašnieks, cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks nosūta rakstveidā katram attiecīgās mājas dzīvokļa īpašniekam aptaujas lēmuma projektu un dokumentus vai paskaidrojumus (ja tādi nepieciešami), kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot „par” vai „pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu.
Aptaujas ilgums nevar būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas.
Īpašnieks, kurš nevar pats personīgi nobalsot aptaujas laikā, var rakstveidā pilnvarot nobalsot jebkuru citu personu. Rakstveida pilnvaru kopā ar aptaujas lapu pilnvarotā persona nodod aptaujas veicējam.

Svarīgi! Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstisku atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

Ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc aptaujas noslēgšanas aptaujas veicējs sagatavo balsošanas protokolu. Balsošanas protokolā jānorāda:
1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;
2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;
3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu;
4) citas būtiskas ziņas par balsojumu.

Protokola kopijas aptaujas veicējs piecu darbdienu laikā pēc aptaujas noslēgšanas nosūta visiem dzīvokļu īpašniekiem. Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana, citādi savstarpēji vienojoties

Par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu ir pieņemama visu dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās. Sekojoši, visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas gadījumā nav jāievēro Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās lēmumu pieņemšanas procedūras, kas attiecinātas uz lēmumu pieņemšanu aptaujas formā vai kopsapulcē.

Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem, neatkarīgi no tā, vai tie pieņemti kopsapulcē, aptaujas veidā vai citādi savstarpēji vienojoties, ir vienāds juridisks spēks. Ja dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, viņš var celt prasību tiesā par kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas. Līdz brīdim, kamēr nav spēkā stājies tiesas spriedums, kopības lēmums ir spēkā esošs.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas nosūta pārvaldniekam.

Ikšķiles novada pašvaldības SIA “Ikšķiles māja” kā dzīvojamo māju apsaimniekotājs savu iespēju robežās ir gatava sniegt palīdzību kopsapulces / aptaujas sagatavošanā un protokola noformēšanā.

SIA “Ikšķiles māja”